Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Raill Baltica terminus

  • Rail Baltica – tā ir no jauna izbūvēta dzelzceļa līnija, kas ar ātriem, drošiem un videi draudzīgiem vilcieniem savienos Latviju ar Eiropas Savienības valstīm un arī ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu. Rail Baltica ir Baltijas kopprojekts.
  • Eiropas sliežu platums – 1435 mm ir Eiropas standarta dzelzceļa platums.
    Nākotnē Latvijā būs divu standartu dzelzceļi – esošais ar sliežu platumu 1520 mm un jauns dzelzceļš – Rail Baltica ar 1435 mm sliežu platumu.
  • Detalizētās izpētes daudzkritēriju analīze – eksperti pēc dažādiem kritērijiem izvērtēja vairāk nekā 50 iespējamos Rail Baltica trases novietojuma variantus Latvijā un izvēlējās divus Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēm atbilstošākos Rail Baltica trases variantus Latvijā. Sabiedrība par tiem tika informēta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā.
  • Sabiedriskā apspriešana – sabiedrība tiek informēta par iespējamiem Rail Baltica trašu maršrutiem un uzklausīti pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, uzņēmēju un iedzīvotāju ierosinājumi. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās, kuras skar topošā Rail Baltica dzelzceļa līnija, notika 2015. gada februārī-martā.
    Pašlaik turpinās izpētes darbs, lai apzinātu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ietekmi uz vidi, sabiedrību un sociālekonomiskajiem apstākļiem; tas tiks apkopots ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā, ar kuru 2015. gada oktobrī iepazīstinās vēl vienā sabiedriskajā apspriešanā un uzklausīs sabiedrības viedokli par atbilstošāko trases novietojumu.
  • Risinājumu izpēte – līdz 2015. gada rudenim tiek izvērtēti sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā saņemtie sabiedrības ierosinājumi un tiek pētīta Rail Baltica trase, analizējot iespējamo dzelzceļa maršrutu: kā tiks šķērsotas problemātiskās teritorijas. 2016. gada beigās paredzēts pieņemt lēmumu par to, kāda būs Rail Baltica trase, ņemot vērā Latvijas valsts un sabiedrības intereses.
  • Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) – dzelzceļa trases izpētes laikā tiek noteikts, kādu ietekmi un pārmaiņas Rail Baltica būvniecība un ekspluatācija atstāj uz vidi un dabas vērtībām, ainavu, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību, dzīves kvalitāti (trokšņi, vibrācijas, gaisa piesārņojums).
  • Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) programma – tas ir darba uzdevums (programmu veido Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB)): kas Rail Baltica trases plānošanas laikā jāizpēta vairāk nekā 50 ekspertiem, kuri vērtē dzelzceļa ietekmi uz vidi, ainavu un bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību un dzīves kvalitāti (trokšņi, vibrācijas, piesārņojums u.c.), kā arī citus aspektus. Šajā darba uzdevumā jeb IVN programmā ir ietverti arī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas ierosinājumi.
  • IVN ziņojums – tas ir IVN programmā dotā darba uzdevuma jeb izpētes rezultāts. Šis dokuments – IVN ziņojums, tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai 2015. gada rudenī un to izmantos, lemjot par Latvijas valsts un sabiedrības interesēm visatbilstošāko Rail Baltica trasi.
  • Lokālplānojums – teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atspoguļota Rail Baltica trase konkrētajā pašvaldībā, dzelzceļa šķērsojumi, piekļuve pie īpašumiem u.c. un noteiktas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei.
  • Paredzētās darbības akcepts – „zaļā gaisma” dzelzceļa Rail Baltica projektēšanai, būvniecības sākšanai un īpašumu atsavināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas rudenī līdz 2016. gada sākumam jānosaka pamatots un precīzi noteikts viens Rail Baltica novietojums Latvijas teritorijā.
  • Rail Baltica dzelzceļa koridors – tā ir 300 m plata josla, kurā iekļausies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa trase, kuras platums ir vien 40-60 m.
  • Tehniskie risinājumi – Rail Baltica dzelzceļa trasē tiek plānoti tilti pār lielajām upēm (Daugava, Gauja), tilti pār vidējām un mazajām upēm, divlīmeņu šķērsojumi ar autoceļiem, ielām un 1520 mm sliežu ceļiem, viadukti pār ielejām, gravām, citām pazeminātām teritorijām, zvēru pārejas (zaļie tuneļi un tilti), kā arī citi nepieciešamie šķērsojumi gājējiem, lauksaimniekiem, citai saimnieciskai darbībai un elektroapgādes apakšstacijas. Tos divos vārdos dēvē par „tehniskajiem risinājumiem”.
  • Konsultatīvās darba grupas – pašvaldību un novadu iedzīvotāju iniciēta sabiedriskā iniciatīva: konsultatīvās darba grupas, kurās, piedaloties Rail Baltica trases plānotājiem un pētniekiem – pilnsabiedrības RB Latvija ekspertiem, tiek apspriests gan plānotais dzelzceļa maršruts, gan arī diskutēti ierosinājumi labākajam trases novietojumam konkrētajā novadā.
  • Transporta infrastruktūras pārbūves zona – zona, kurā tiks pārbūvēta esošā infrastruktūra (autoceļi, elektropārvades līnijas, gāzes vadi u.c.), lai nodrošinātu Rail Baltica šķērsošanu.
  • Skartie īpašumi – projekta detalizētās izpētes laikā tiek apzināti visi īpašumi, kurus tieši skar Rail Baltica trase un īpašumi, kuru tuvumā atrodas jaunbūvējamā trase.
    Satiksmes ministrija, pamatojoties uz projekta informāciju, noteiks, kurš konkrētais īpašums ir nepieciešams projekta realizācijai un ar kuriem īpašniekiem uzsākama sarunu procedūra par īpašuma atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.