RB Latvija iesaka divas Rail Baltica dzelzceļa trases

Pilnsabiedrība RB Latvija valsts institūciju un pašvaldību darba grupai prezentējusi Rail Baltica daudzkritēriju analīzes rezultātus un ieteikusi divus trašu variantus, kas vislabāk atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm.

Pilnsabiedrība RB Latvija, kuru dibinājuši SIA Konstruktionsgruppe Bauen Latvia, SIA Grupa93 un EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt, un kura uzvarēja konkursā par Rail Baltica II Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti, pabeigusi darbu pie daudzkritēriju analīzes (DKA). Tās mērķis bija izvērtēt dažādas alternatīvas Rail Baltica II pamattrasei un ievadiem Rīgā, un izvēlēties divas alternatīvas trases tālākajam izpētes procesam – ietekmes un vidi novērtējumam. Analīzē savstarpēji tika salīdzinātas visas trašu alternatīvas, novērtējot ceļā pavadīto laiku, investīciju un uzturēšanu izmaksas, iespējamo ietekmi uz vidi un dabas vērtībām, īpašumiem un vietējo sabiedrību, kā arī lielāku ekonomisko potenciālu, ilgtspējību un integrāciju.

Rail Baltica pamattrase 190 km garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novadu pašvaldību teritorijas. Šobrīd 16 novadu domes ir paudušas konceptuālu atbalstu Rail Baltica II Eiropas platuma dzelzceļa līnijas trases novietojuma variantam Latvijas teritorijā.
Piedāvātie trašu varianti savieno robežpārejas punktus ar Igauniju un Lietuvu, Daugavu šķērso Salaspils novadā pie Saulkalnes, rada alternatīvas visā trases garumā NATURA 2000 teritoriju šķērsošanai, apliec blīvi apdzīvotās vietas, vienlaikus radot nākotnes iespējas Salacgrīvas, Skultes, Vangažu, Stopiņu, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas pašvaldībām tālākā nākotnē attīstīt industriālās teritorijas un pasažieru pārvadājumus.
Vietās, kur tas ir tehniski iespējams, trašu varianti dublē automaģistrāles ViaBaltica jaunbūvējamo posmu novietojumu, izmanto esošos un bijušos dzelzceļa koridorus, savietojas ar jaunbūvējamo 330 kilovoltu (kV) Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma trasi.

No 12 variantu alternatīvām konsultanti tālākajam ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesam ieteica divus variantus, kuri visā trases garumā rada alternatīvas izvēles iespējas un vislabāk atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm. Valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji izteica atbalstu IVN procesam virzītajiem variantiem.
DKA procesā izanalizēti astoņi varianti, kādos iespējams izveidot savienojumus ar Rīgas pilsētu, starptautisko lidostu „Rīga” un Rīgas brīvostu. Pamattrases savienojumam ar Rīgas pasažieru staciju konsultanti piedāvā izbūvēt 1435 mm sliežu līniju, izmantojot bijušo dzelzceļa trasi Rīga-Ērgļi, tādējādi nodrošinot Rail Baltica līnijas pieslēgumu stacijai, kura jau pašlaik ir lielākais transporta mezgls Rīgas pilsētā. Paredzēts stacijas savienojums ar starptautisko lidostu „Rīga”. Šie darbi būtu paveicami līdz 2024. gadam.
Savukārt Rīgas brīvostas pieslēgumus tiek piedāvāts realizēt pa kārtām, sākotnēji izmantojot esošo sliežu ceļu (1520 mm platumā) kapacitāti un Salaspilī jaunveidojamo multimodālo kravu terminālu, tādējādi nodrošinot savienojumu ar Rīgas brīvostas Daugavas labā krasta teritorijām. Daugavas kreisajā krastā nepieciešams rezervēt transporta koridoru, kas nodrošinātu teritorijas dzelzceļa līniju izbūvei pēc 2030. gada.
Turpmāko nedēļu laikā tiks turpinātas diskusijas ar valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjiem, lai novembra beigās tiktu pieņemts lēmums par trašu variantiem, kuri tiks detalizētāk izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā.

RB2_LV_pamattrase_jpeg