Rail Baltica arī Somijai dos tiešu savienojumu ar Eiropu

Somija atbalsta jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu Rail Baltica, jo tas sniegs tiešu, nepastarpinātu savienojumu ar Eiropu, sekmēs Somijas kravu un pasažieru ērtāku nokļūšanu Eiropā. Somija un Helsinki vienmēr ir uzskatījuši sevi par daļu no jaunbūvējamā dzelzceļa projekta – kā viens no Rail Baltica savienojuma punktiem Ziemeļos.

To 16. martā vienā no pasaulē lielākajiem īpašumu forumiem – starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē forumā MIPIM, kas no 15. līdz 18. martam jau 27. reizi notiek Francijas pilsētā Kannās un kurā tiek prezentēti vairāk nekā 80 valstu projekti, Rīgas pašvaldības stendā notikušajā prezentācijā par Rail Baltica uzsvēra Somijas galvaspilsētas Helsinku mēra vietniece Anni Milja Marija Sinemaki (Anni Milja Maaria Sinnemäki). Par to telefonintervijā no MIPIM foruma Kannās ziņo Neils Balgalis, Rail Baltica Latvijas trases pētnieku – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts.
Zīmīgi, ka līdz šim Somija (Helsinki) tikusi minēta kā viens no iespējamiem Rail Baltica Ziemeļu puses galējiem punktiem, bet nule kā MIPIM notikušās prezentācijas laikā Helsinku pārstāve apliecināja Somijas puses nopietno interesi par Rail Baltica attīstību projektā.
Anni Milja Marija Sinemaki prezentācijas laikā uzsvēra, ka Somija, kas arī ir daļa no Eiropas, pēc Rail Baltica izbūves vistiešākajā veidā tiks savienota ar Eiropu, kas sekmēs Somijas kravu un pasažieru ērtāku nokļūšanu Eiropā. Helsinku mēra vietniece piebilda, ka Somija un Helsinki kā viens no Rail Baltica savienojuma punktiem vienmēr ir uzskatījuši sevi par daļu no jaunbūvējamā dzelzceļa projekta, tāpēc Somija gatavojas tuneļa izveidei starp Tallinu un Helsinkiem: pašlaik tiek pētīti sociālekonomiskie ieguvumi. „Par konkrētām izmaksām runāt vēl ir pāragri, bet ieguvumi no tuneļa ir skaidri,” teica viņa, piebilstot, ka Helsinku centrālā stacija atradīsies pilsētas centrā, kas spēs nodrošināt vislabāko savienojamību ar visiem transporta veidiem.
Jau ziņots, ka šī gada sākumā Igaunijas un Somijas valdību amatpersonas parakstīja saprašanās memorandu, vienojoties par zemūdens dzelzceļa tuneļa izbūvi, kas savienos abu valstu galvaspilsētas – Tallinu un Helsinkus, ar kuru nākotnē tiktu pagarināta Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica līnija, sasniedzot projekta galējo punktu – Ziemeļus. Iepriekš BBC ziņoja, šāda tuneļa izveide varētu izmaksāt ap 13 miljardiem eiro.
Sinemaki prezentācijā tāpat uzsvēra līdzšinējās ciešās saites ar Tallinu: to kā dzīvesvietu iecienījuši ne mazums somu, ir nopietnas abu valstu biznesa iestrādes, šis galamērķis ir arī iecienīts tūristu vidū (t.sk. medicīnas tūrismā, somiem apmeklējot igauņu zobārstus), tāpēc attiecības nākotnē, pateicoties Rail Baltica, tikai stiprināsies, uzskata Sinemaki.
Šobrīd, izmantojot esošo prāmju satiksmi, lai nokļūtu no Tallinas līdz Helsinkiem, nepieciešamas aptuveni 90 minūtes, bet, nākotnē, pārvietojoties pa tuneli, šis laiks samazinātos par pusstundu. Tallina un Helsinki kopā veido ekonomisko zonu ar aptuveni pusotra miljona iedzīvotājiem, un, izmantojot tuneli, tiktu radītas labākas transporta izmantošanas iespējas reģiona iedzīvotājiem, pārvietošanās būtu ātrāka un vienkāršāka nekā pašlaik.

Pēc Rail Baltica projekta prezentācijas Rīgas stendā 16. martā notika arī paneļdisksija par transporta infrastruktūras attīstību, uz kuru bija ieradušies aptuveni 80 interesentu, novērojumos dalās Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts. Viņš teica, ka bijis daudz jautājumu, kas raksturoja interesi par Rīgu kā būtisku Rail Baltica projekta daļu. Piemēram, diskusijas dalībnieki interesējušies, vai Rīga paspēs laikus veikt visu masīvo pārbūvi, kas paredzēta šobrīdējās Centrālās stacijas rajonā, kur 300 ha platībā plānots izveidot multimodālo centru, kas sniegs iespējas savienot vietējo, reģionālo un starptautisko pasažieru transportus, radot maksimāli ērtu pārvietošanos iedzīvotājiem un tūristiem, un kur tiks izbūvētas jaunas zonas un sagatavota infrastruktūra tirdzniecības, servisa pakalpojumiem un dzīvojamai apbūvei. Gan Rail Baltica prezentācijas laikā, gan paneļdiskusijā uzsvērts, ka ar jaunbūvējamo dzelzceļu Rīga nostiprinās savu centrālo lomu Baltijas reģionā, bet stacijas pārbūve dos iespējas pilsētas daļu savienošanai.

Jau ziņojām, ka starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē forumā MIPIM ar projektu Rail Baltica Rīgas pašvaldība savā stendā potenciālajiem investoriem, operatoriem, attīstītājiem un citiem starptautiskiem nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem akcentē Rīgu kā Baltijas reģiona nozīmīgāko pilsētu un tās attīstības perspektīvas, kas sniegs priekšrocības Rīgas konkurētspējai: vērienīga pilsētas centra attīstība, ko radīs Rīgas stacijas pārveide, savienojot vietējo, reģionālo un starptautisko pasažieru transportus, kā arī radot pasažieriem pieejamu ātru un ērtu pilsētas centra savienojumu ar lidostu „Rīga”.
Rīgas stendā tiek uzsvērts vēl viens galvaspilsētai nozīmīgs projekts – attīstības iespējas Skanstes apkaimē, kura, saskaņā ar pilsētas attīstības stratēģiju, uzskatāma par prioritāru teritoriju komerciāla rakstura nekustamo īpašumu attīstībai, kurai ir multifunkcionāls raksturs un kur tiek attīstīti vairāki dzīvojamo, darījumu un sabiedrisko būvju projekti, kā arī ir iecere par tramvaja līnijas izveidi, kas apkaimi savienos ar pilsētas centru.

Neils Balgalis arī dalījās savos novērojumos no MIPIM foruma par jaunākajām tendencēm pilsētvides attīstībā, kuras savos stendos akcentē vairāk nekā 80 valstu. Daudzu valstu uzmanības fokusā ir pilsētas daļu atjaunošana, ātri un ērti savienojumi ar apkārtējām pilsētām un valstīm. „Karstā tēma” – klimata pārmaiņas – liek domāt par videi draudzīgu sabiedrisko transportu un ilgtspējīgu dizainu. Dalīšanās ar resursiem jeb pašlaik pasaulē modernā tendence t.s. sharing economy arī ir MIPIM redzeslokā.