Par Rail Baltica

Rail Baltica – ātrs un videi draudzīgs dzelzceļa savienojums ar Eiropu

 

Rail Baltica projekts tiek dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz 2. pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par „otro Baltijas ceļu”, velkot simboliskas paralēles ar Baltijas valstu iniciatīvu pirms 25 gadiem, kad triju valstu iedzīvotāji, nostājoties ViaBaltica ceļa posmā un sadodoties rokās, pauda savu nostāju par neatkarības atjaunošanu šajās valstīs.

Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.
Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 mm platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu šis sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīklu.

Baltijas valstīm atgūstot savu neatkarību, pagājušā gadsimta 90. gados „dzima” ideja par Baltijas valstu savienošanu ar „Eiropas sirdi”, paredzot atjaunot Baltijas valstu tiešo saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu, izbūvējot jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Netieši šajā maršrutā iekļauta arī Somija, plānojot, ka varētu izbūvēt zemūdens tuneli, pa kuru kursētu dzelzceļš no Tallinas uz Helsinkiem, vai arī atklāt vilcienu prāmi starp šīm pilsētām, tādējādi pagarinot projekta ietekmi arī līdz Skandināvijas valstīm.

Rail Baltica – Baltijas dzelzceļš, kura izbūve nodrošinās Baltijas valstu transporta sistēmas neatkarību un iedzīvotāju mobilitāti, izmantojot drošu, modernu, ātru un videi draudzīgu transportu, kā arī radīs potenciālu jaunai izaugsmei, darbavietām un paaugstinātai konkurētspējai.

Runājot par projekta ieguvumiem, tiek uzsvērts, ka Baltijas dzelzceļa infrastruktūra nu būs vienota ar Eiropas dzelzceļa telpu. Īstenojot Rail Baltica projektu, jau pēc 16 gadiem tiks nodrošināts augstas kvalitātes dzelzceļa savienojums starp Baltijas valstīm un lielākajiem Rietumeiropas ekonomikas, administratīvajiem un kultūras centriem. Pavērsies arī iespējas jauna kravu koridora (Ziemeļu-Dienvidu), kā arī loģistikas pakalpojumu attīstībai. Attīstīsies tūrisms, reģioni, parādīsies jaunas darbavietas, un palielināsies Latvijas nacionālā drošība. Aprēķināts, ka tādējādi Latvijas ekonomikā ieplūdīs vismaz 1,5 miljardi eiro. Pateicoties jaunajam dzelzceļa tīklam, palielināsies ne tikai dzelzceļa pārvadājumu jaudas, bet arī ātrums, savukārt pasažieru pārvadājumos būs iespējas samazināt ceļojuma ilgumu, kā arī samazināt auto satiksmes plūsmu uz ViaBaltica automaģistrāles un uz Polijas un Vācijas automaģistrālēm, tādējādi veicinot arī videi draudzīgāka transporta – dzelzceļa – attīstību.
Tādēļ var droši apgalvot, ka šis projekts kļūs par nozīmīgu transporta un loģistikas nozares dzinējspēku ar vismaz 13 miljoniem tonnu kravu gadā, paverot jaunas iespējas sasvstarpējai tirdzniecībai ar ES valstīm, un, iespējams, vēl tālākā nākotnē, savienojot transporta pārvadājumu koridoru arī ar Eirāzijas valstīm. Projekta priekšrocības novērtēs arī vismaz pieci miljoni pasažieru gadā.

Rail Baltica  projekts tiek īstenots nosacīti divos posmos. Latvijā līdz 2015. gadam VAS Latvijas dzelzceļš veic Baltijas dzelzceļa līnijas trasi skarošo platsliežu (1520 mm) līnijas sakārtošanu un rekonstrukciju, lai sākotnēji nodrošinātu pasažieru vilcienu kustību ar ātrumu līdz 120 km/h un kravu vilcienu kustību ar ātrumu līdz 80 km/h (pirmais posms: Rail Baltica I).
Projekta otrajā posmā (Rail Baltica II) paredzēta jaunas Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa līnijas izbūve. Iecerēts, ka līdz 2016. gada sākumam notiks Rail Baltica II Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras laikā tiks sagatavoti tehniskie risinājumi plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica tehniski, ekonomiski un juridiski iespējamajiem novietojuma variantiem, veiktas tehniskiem risinājumiem nepieciešamās inženierizpētes un ietekmes uz vidi novērtējums, lai līdz 2019. gadam var sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2025. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

Saskaņā ar Lielbritānijas uzņēmuma Aecom Ltd. 2011. gadā izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu, lai realizētu vienu no ambiciozākajiem un lielākajiem Baltijas valstu kopprojektiem, visām trim Baltijas valstīm tas izmaksās 3,68 miljardus eiro, bet Latvijai –  1,27 miljardus eiro. Lauvas tiesu šī projekta finansējuma sedz Eiropas Savienība, līdztekus katras valsts devumam.
Rail Baltica kopējais garums plānots 729 km, no kura 265 km ir Latvijas teritorijā. Maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem paredzēts 240 km/h, vidējais – 170 km/h. Maršrutā starp Tallinu un Lietuvas/Polijas robežu brauciena ilgums ar pasažieru vilcienu ir plānots aptuveni 4 stundas.

Noderīgas saites par  Rail Baltica projektu:

http://www.railbaltica.org

http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=467

http://www.ir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica
http://www.rbgc.eu