Limbažniekus informē par Rail Baltica projektu

Limbažu novada domes apvienoto komiteju sēdē sniegta informācija par ambiciozā dzelzceļa savienojuma ar Eiropu – Rail Baltica – iespējamo ietekmi pašvaldības teritorijā.

Par to ziņo novada laikraksts Auseklis.
Pilnsabiedrības RB Latvija, kas veic Rail Baltica Latvijas posma detalizēto izpēti, plānošanas eksperts Neils Balgalis domniekus informēja, ka šobrīd Satiksmes ministrijai iesniegti divi potenciālie starptautiskā dzelzceļa maršruti, kas izvēlēti no sākotnēji apsvērtajiem Sākumā attiecībā uz valsts ziemeļiem bijuši 33 maršrutiem ziemeļu un 15 – dienvidu virzienā. Viens no maršrutiem izkristalizējies pēc konsultācijām Limbažu novada domē, kur izteikta interese, lai dzelzceļa līnija pietuvotos Limbažiem. „Mums nebija būtisku argumentu par variantu, kas teju sasniegtu Limbažus,” teica N. Balgalis.
Skultē darbojošos uzņēmēju intereses vienā no abiem šobrīd aktuāliem variantiem ir ņemtas vērā – iespējamā dzelzceļa līnija skar Skultes dzelzceļa staciju. Lai arī Limbažu novada domes sēdē tika runāts arī par atsavināmajām zemēm, bet šobrīd nav iespējams precīzi pateikt, kurus apvidus tas skars, jo notiek diskusija par diviem maršruta variantiem. Tāpēc tiem, kurus interesē, vai iecerētais dzelzceļa maršruts varētu skart viņu īpašumus, ir jāinteresējas un jāpiedalās publiskajās apspriešanās, kas notiks 2015. gadā, kad tiks vērtēta šī projekta ietekme uz vidi.

Kā ziņo Auseklis, Skultes pagasta pārvaldnieks Artis Ārgalis sēdes laikā interesējies, vai, izstrādājot dzelzceļa līnijas maršrutus, tiks ņemta vērā uzņēmēju iecere būvēt gāzes krātuvi Skultē, uz ko saņēma atbildi, ka šāda iecere plānotājiem esot zināma.  Savukārt Umurgas pagasta vecāko Pēteri Magoni interesēja, kas maksās kompensācijas par īpašumiem un vai tas nesadārdzinās projekta izmaksas (šobrīd tās tiek lēstas 1,3 miljardu eiro lielas). Uz to tika saņemta atbilde, ka lielāko daļu – 85 % – no kompensācijām segs no Eiropas līdzfinansējuma. Limbažu domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks rezumēja, ka šis starptautiskā dzelzceļa līnijas izbūves projekts, lai gan vērsts uz attīstību, būs arī izaicinājums iedzīvotājiem. „Būs grūti sabalansēt privāto un valsts intereses, bet kompromisu vajadzēs atrast,” viņš noteica.

Domniekiem tika ieteikts pagaidām, plānojot nākotnes darbības, ņemt vērā abus iespējamos maršrutu variantus.

Jāatgādina, ka Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltic 2 būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora attīstības, kas ar ātru, ērtu un videi draudzīgu dzelzceļa satiksmi savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās ES dzelzceļa tīklu. Līdz 2016. gadam notiks Rail Baltica projekta detalizēta izpēte, lai izvēlētos Latvijai izdevīgāko dzelzceļa variantu. No 2017. līdz 2019. gadam izstrādās tehnisko projektu un notiks īpašumu atsavināšana, nākamajā gadā sāksies būvniecība, ko plānots pabeigt 2025. gadā.