Latvijā Rail Baltica skars par 20% mazāk privāto īpašumu nekā lēsts iepriekš

Jaunbūvējamā Eiropas standarta platuma sliežu dzelzceļa Rail Baltica trase Latvijā skars kopumā apmēram 800 privātīpašumu jeb par apmēram 20% mazāk nekā tika lēsts vēl nesen.

To intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja trases izpētes veicēju pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, raksta Delfi.

RB Latvija jaunākā informācija liecina, ka 1000 fizisko personu skarto īpašumu skaits samazināts uz ap 800. To izdevies sasniegt runājot, sadarbojoties ar īpašniekiem un rodot konkrētus risinājumus, lai pasargātu īpašumus no šķērsošanas, raidījumā teica N. Balgalis. „Nekavējoties pēc tam, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par trases novietojumu, mēs informēsim visus zemes īpašniekus, kurus trase skars,” raidījumā teica Balgalis.
Eksperts arī uzsvēra, ka pēc veiktās nacionālās izpētes Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kura ir gatava noteikt konkrētu trases novietojumu. Ja tas notiks augustā, Latvija kļūšot par vadošo Baltijas projektā. „Ir panākts progress, kas ļauj Latvijai šo vietu ieņemt,” uzskata Balgalis.

Trases kopgarums Latvijā būs 263 kilometri (tā šķērso Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju), un robežpunkti nacionālās izpētes gaitā ir saskaņoti Baltijas valstīs. Būvniecībā plānoti jaunbūvējami 130 kilometru piebraucamo ceļu un 270 trokšņu sienas. Kopumā izveidoti 133 autoceļu šķērsojumi pār dzelzceļu: no tiem 50 ir valsts nozīmes ceļu šķērsojumi, pārējie – mežu un māju ceļi, kas nozīmē, ka ik pēc diviem kilometriem var tikt pāri dzelzceļam ar auto un lauksaimniecības tehniku.
Kopumā Rail Baltica vajadzībām būs jābūvē 35 tilti pāri upēm. Kā uzsver trases pētnieki, tie ir nākotnes tilti, kas būs ar samazinātu ietekmi uz upes gultni, jo tiem būs mazāk balstu un tiks arī nodrošināta dzīvnieku migrācija zem tiltiem.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.