L. Straujuma: Rail Baltica ir nozīmīgs ceļš Baltijas savienošanai ar Eiropu

Projekts Rail Baltica ir nozīmīgs, jo stratēģiski savieno Baltijas valstis ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, izteikusies Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

Šādu atziņu decembra sākumā pēc tikšanās ar Igaunijas ministru prezidentu Tāvi Reivasu un Lietuvas premjeru Aļģirdu Butkeviču, Tallinā pauda Latvijas valdības vadītāja, ziņo db.lv, atsaucoties uz BNS.

«Pat ja pirmajos gados nebūs ekonomiskā izdevīguma, projekts ir stratēģiski nozīmīgs ceļš Baltijas savienošanai ar Eiropu. Pastāvot šādam infrastruktūras objektam, ar laiku tā apkārtnē attīstīsies papildu infrastruktūra un uzņēmējdarbība,» uzsvēra Latvijas premjere.
Viņa paskaidroja, ka Rail Baltica ir nozīmīgs ne tikai no kravu transporta aspekta, bet arī tādēļ, ka sniegs cilvēkiem iespēju ātri nokļūt Eiropā, kā arī savienos Baltijas valstis ar citām ES valstīm. «Dažkārt tas ir vēl svarīgāk nekā ekonomiskais izdevīgums,» uzsvēra premjere.

Decembra sākumā Tallinā notika triju Baltijas valstu vadītāju tikšanās – Baltijas ministru padome, kuras laikā tika apspriesta šo valstu sadarbība dažādās jomās, tostarp – arī projekta Rail Baltica ietvaros.
Baltijas valstu premjeri parakstīja kopīgu vienošanos, kurā transporta jomā atkārtoti uzsvēra nepieciešamību īstenot jaunā, Eiropas platuma sliežu (1435 mm) dzelzceļa līnijas – Rail Baltica – projektu. Tika apstiprināts 28. oktobrī parakstītais projekta īstenošanai izveidotā kopuzņēmuma RB Rail akcionāru līgums. Tāpat triju valstu premjeri vienojušies, ka ir nepieciešamas ātras un konstruktīvas sarunas, lai spētu noslēgt starpvaldību nolīgumu, kas būtu kā veiksmīgs priekšnoteikums projekta veiksmīgai īstenošanai. Tika uzsvērts, ka šis ir stratēģisks projekts, kuram nepieciešams atbilstošs finansējums, tādēļ panākta vienošanās, ka trīs Baltijas valstis līdztekus katras valsts finansējuma atvēlēšanai no to nacionālajiem budžetiem strādās arī pie tā, lai saņemtu attiecīgu Eiropas līdzfinansējumu, jo ES finansējumam ir izšķiroša loma. Tāpēc visas trīs valstis vienojās nosūtīt kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai ar projekta finansējuma pieteikumu, uzdodot katras valsts transportu atbildīgajām ministrijām līdz 2015. gada februāra vidum sagatavot šīs vēstules projektu. Atzinīgi tika novērtēta Lietuvas puses prezentācija, kurā izklāstīts pamatojums integrēt Viļņas pieslēgumu Rail Baltica projektā. Baltijas valstu premjeri vienojās uzaicināt Poliju un Somiju kā novērotājvalstis pievienoties Baltijas kopuzņēmuma RB Rail uzraudzības padomē, lai vēlāk šīs valstis varētu iekļauties kopuzņēmumā kā akcionārs ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). Projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija  varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.