Jāpierāda Rail Baltica projekta veiksmīga īstenošana

Jaunbūvējamais Eiropas sliežu platuma projekts Rail Baltica ir gadsimta projekts, no kura iegūs ne tikai Baltijas valstis, bet arī Somija un citas Eiropas valstis. Projekta īstenošanai ir ekonomisks pamatojums, kas saistīts ar autokravu pārcelšanu uz dzelzceļu. Šajā plānošanas periodā pirmajos divos pieteikumos ES līdzfinansējuma apmērs pārsniedz 80% no kopējām projekta posmu izmaksām, bet, lai šāda atbalsta intensitāte saglabātos arī nākotnē, Baltijas valstīm jānodemonstrē, ka projekts tiek labi pārvaldīts un īstenots.

To 29. aprīlī Rīgā notikušajā Rail Baltica pārvaldības konferencē teica Eiropas Komisijas (EK) TEN-T mobilitātes programmas DG MOVE B1 vadītājs Heralds Ruijterss, raksta laikraksts Dienas bizness.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka ar šī projekta īstenošanu nevar kavēties, jo pie pārāk lēniem Rail Baltica īstenošanas tempiem Baltijas valstis riskē nesaņemt maksimālo ES līdzfinansējumu 85% apmērā.
No 442 milj. eiro, kas caur Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) piešķirti Baltijas valstu projekta īstenotājam – kopuzņēmumam AS RB Rail, neviens cents vēl nav aizskaitīts tālāk, jo vēl nav noslēgtas nepieciešamās starpvalstu vienošanās, konferencē norādīja RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, sakot, ka vistuvāk naudas saņemšanai ir Latvija un Igaunija. B. Rubesas ieskatā, vislabāk Rail Baltica projektu vajadzētu ieviest kopuzņēmumam un tā meitas uzņēmumiem, kā sākotnēji iecerēts, nevis katras valsts atsevišķajiem uzņēmumiem. Dalībvalstis vēl nav vienojušās par to, kā projekts tiks īstenots un pārvaldīts, tostarp attiecībā uz iepirkumiem, teica viņa. To, ka aizvien nav panāktas vienošanās par svarīgiem jautājumiem, atzina arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands. Viņš cer, ka līdz vasarai Baltijas valstīm vienošanos izdosies panākt.

Liela interese
Par Rail Baltica interesi izrāda ne tikai dažādu valstu būvnieki, bet arī loģistikas un pārvadājumu uzņēmumi, konferencē norādīja konsultāciju kompānijas AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis. Pēc viņa teiktā, projekts ir būtisks gan Somijas, gan Vācijas biznesam, un runa ir par tām preču grupām, kur svarīgs laika faktors. „Skaidrs, ka jūras pārvadājumi, piemēram, no Somijas uz Vāciju, būs lētāki, līdz ar to tas ir kompāniju ziņā: lemt, ko ir izdevīgi vest pa dzelzceļu,” atzīmēja Somijas Transporta un komunikāciju ministrijas Transporta politikas departamenta pārstāvis Juhani Tervala.
Ieguvumi no projekta būs ne tikai tā būvniecības (līdz 2025. gadam), bet arī sākotnējās darbības laikā (2026.‒2036. g.) un ilgtermiņā, iepazīstinot ar ekonomiskajiem ieguvumiem konferencē teica Ernst & Young Baltic Vadības konsultāciju departamenta direktors Nauris Kļava. Rail Baltica pavērs biznesa iespējas vietējiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem būvniecības laikā, šajā periodā, piemēram, Latvijas ekonomikai tieši pienesot apmēram 355 miljonus eiro, bet projekta darbības laikā varēs pelnīt, piemēram, elektrības piegādātāji, un ievērojamu laika ietaupījumu iegūs pasažieri un kravu pārvadātāji, konferencē izteicās eksperts.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.