Cer vienoties ar zemju īpašniekiem

Gandrīz puse zemju īpašumu, kas atrodas potenciālās Rail Baltica trases zonā, ir valsts un pašvaldību īpašumi, kas vieš pārliecību, ka nevajadzētu rasties lielām problēmām, saskaņojot maršrutu.

To Latvijas radio raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” pauda Satiksmes ministrijas Rail Baltica Eiropas sliežu platuma izpētes projekta koordinators Kaspars Vingris.
Uz jautājumu, kā notiks vienošanās par zemju izmantošanu un iespējamā atsavināšana, ministrijas ierēdnis teica, ka šobrīd šo procedūru regulē Latvijas likumdošana, valsts pietiekamu pieredzi esot uzkrājusi arī Latvijas valsts ceļu īstenotajiem projektiem, kas liecina: meklējot kompromisu, biežāk tiek atrasts vidusceļš, kas apmierina abas puses – gan projekta realizētāju, gan īpašnieku.

„Ja neizdodas vienoties, otrs ceļš ir atsavināšanas procedūra tiesas ceļā, kas arī ir ar kompensāciju. Jebkurā gadījumā valsts vienmēr ir meklējusi kompromisu ar īpašniekiem,” raidījumā stāstīja K. Vingris. Viņš piebilda, ka rēķinās, ka atsevišķās vietās varētu būt problēmas, bet, tā kā zemju atsavināšanas process ilgst apmēram divus gadus, bet līdztekus tam notiek arī plānošana, citu posmu realizācija, laikam būtu jābūt pietiekamam, lai iekļautos projekta laika plānā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).