Baltijas valstu konstruktīvā sadarbība Rail Baltica projektu virza uz priekšu

Konferencē „Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016”, kas norisinājās Rīgā 30. novembrī,  Baltijas valstu atbildīgo ministriju un projekta ieviesēju pārstāvji diskutēja par izaicinājumiem un iepazīstināja ar tuvākajiem projekta mērķiem, apliecinot Baltijas valstu vienotību Rail Baltica projekta tālākai virzībai.

Rail Baltica projekta nozīmi Baltijas valstu vienotības stiprināšanā konferences atklāšanas uzrunā uzsvēra Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis.  „Ir svarīgi, lai Baltijas valstis neatkārtotu vēsturiskas kļūdas, kas neproduktīvas savstarpējās konkurences un domstarpību dēļ pagātnē mums liedza realizēt liela mēroga kopprojektus. Rail Baltica jākļūst par Baltijas valstu vienotības un pragmatisma simbolu. Šāda mēroga infrastruktūras projekts, turklāt ar ievērojamu Eiropas Savienības atbalstu (gan tiešā, gan netiešā veidā) palielinās Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu, veicinās Baltijas iedzīvotāju mobilitāti, saīsinot ceļošanas laikus, cels nodarbinātības līmeni, kā arī radīs iespējas attīstīt jaunus uzņēmumus un nostiprināt esošo eksportspējīgo uzņēmumu pozīcijas Eiropas tirgos,” uzrunā teica M. Kučinskis.

Projekta veiksmīga virzība ir cieši saistīta ar triju valstu kopuzņēmuma RB Rail darbību un nacionālo ieviesējorganizāciju savstarpējo sadarbību. „Rail Baltica ir ekonomiskais koridors, kas cieši savieno Eiropas ziemeļaustrumus ar pārējo Eiropu,” uzstājoties atzina Baiba RubesaRB Rail valdes priekšsēdētāja. Savā prezentācijā Baiba Rubesa iezīmēja 2016. gadā paveikto, raksturojot šo gadu kā stūrakmeni un pienākumu sadalīšanas gadu, lai varētu veiksmīgi ieviest Rail Baltica projektu visās trīs Baltijas valstīs. Projekta realizēšana ir sadalīta četros secīgos posmos:  plānošana, projektēšana, būvniecība, testēšana. Pašreiz projekts ir plānošanas posmā, bet jau 2017. gadā sāksies nākošais projekta posms – projektēšana. B. Rubesa par vienu no 2017. gada mērķiem nosauca spēju demonstrēt Rail Baltica projekta briedumu, nodrošinot, ka projektu nav iespējams pārtraukt, kā arī panākot vienošanos par ES finansējumu pēc 2020. gada. Viņa uzskaitīja arī vairākus priekšnosacījumus Rail Baltica veiksmīgai realizēšanai. Viens no tiem ir efektīva resursu izlietošana, nodrošinot projekta īstenošanu tā, lai 2025. gadā tas būtu mūsdienīgs un klientu prasībām atbilstošs. Savas uzstāšanās noslēgumā Baiba Rubesa novēlēja Rail Baltica vīziijai pārsniegt mūsu pašu vīziju par projektu.

Detalizētāk ar Rail Baltica projekta norisi Latvijā un plānotajiem darbiem 2017. gadā informēja Agnis DriksnaEiropas dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors. Viņš iepazīstināja ar metu konkursa „Rail Baltica dzelzceļa tilta un Rīgas Centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere” norisi un starptautiskās žūrijas izvēlētajiem sešiem godalgotajiem darbiem. Sarunas tiks turpinātas ar abiem labākajiem metu konkursa dalībniekiem, savstarpēji integrējot piedāvātos risinājumus. Šogad ir uzsākta arī būvprojektu pirmā kārta „Rail Baltica „Starptautiskās lidostas „Rīga”” dzelzceļa stacijai, saistītai infrastruktūrai un estakādei”, kuras rezultātā izvēlēsies piecus uzņēmumus, kas sagatavos savus piedāvājumus. Šī būvprojekta realizācija turpināsies 2017. gadā. Kā vēl vienu nozīmīgu nākamā gada uzdevumu Agnis Driksna minēja nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa uzsākšanu Rīgā, kur būs vairāki secīgi posmi, sākot ar informācijas izsūtīšanu, iepirkumu organizēšanu par mērniecību un zemes vērtēšanu. Pārrunas notiks ar katru zemes īpašnieku individuāli, ņemot vērā katra īpašnieka prasības par veiktajiem ieguldījumiem.

Turpinot par projekta Rail Baltica progresu Latvijā, trases izpētes uzņēmuma RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis detalizēti stāstīja par trases novietojuma izveides aspektiem  Latvijas teritorijā. „Patiess un īsts līdzdalības process ar visu Latvijas sabiedrību,” tā tika raksturota  trases novietojuma plānošana. Savā prezentācijā Neils Balgalis detalizēti izskaidroja pārrunu, publisko apspriešanu un vienošanās procesu, kas veiksmīgi ir noslēdzies 2016. gada augustā ar Ministru Kabineta lēmumu par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā.

Nerijus Kaučikas, Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas Starptautisko attiecību un attīstības departamenta direktora vietnieks stāstīja par Rail Baltica progresu Lietuvā. „Braucot uz konferenci personīgi pārliecinājos par Rail Baltica dzelceļa līnijas priekšrocībām nākotnē, jo uz ceļa bija satiksmes negadījums un tad iedomājos, ka, ceļojot ar Rail Baltica vilcienu, šādu situāciju vairs nebūs jāpiedzīvo,” izteicās viņš. Par būtiskāko 2016. gada notikumu Lietuvā, kas raksturo projekta progresu kaimiņvalstī, N. Kaučikas nosauca vilcienu satiksmes izveidošanu pa Eiropas platuma dzelzcela līniju starp Kauņu un Polijas pilsētu Belostoku. Lietuvas jaunā valdība plāno apstiprināt Rail Baltica trases novietojumu Lietuvā šī gada decembrī vai 2017. gada janvārī. N. Kaučikas uzskaitīja būtiskākos izaicinājumus, kas ir jāņem vērā projekta realizācijā, un kā vienu no galvenajiem nosauca nepieciešamību visās trīs Baltijas valstīs sekot līdzi un nodrošināt ES fondu finansējumu pēc 2020. gada. Tāpat ir svarīgi apzināties, ka Rail Baltica ir daļa no NATO loģistikas sistēmas. Detalizētāk par Rail Baltica projekta realizēšanu Lietuvā turpināja Dainius BudrisRail Baltica statyba direktors. Lietuvā projekts ir sadalīts trīs posmos, kas katrs ir atšķirīgs pēc savas sarežģītības. Trīs posmi ietver Lietuvas ziemeļu savienojumu līdz Latvijas robežai, dienvidu savienojumu līdz Polijas robežai un Kauņas satiksmes mezgla pilnveidošanu. Nākamgad tiek plānots uzsākt zemes atsavināšanas procedūras dzelceļa posmā no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas robežai, teica viņš.

Raksturojot situāciju Igaunijā, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Rail Baltica projekta koordinators Kristians Kaunisāre (Kristjan Kaunissaare) informēja par trases novietojuma plānošanas procesu Igaunijas pašvaldībās. Pašreiz tiek organizētas sabiedriskās apspriešanas (kopumā 76), piedaloties aptuveni 4000 Igaunijas iedzīvotājiem. Plānošanas process ir noslēdzies Harju un Rapla pašvaldībās, bet Pērnavā sabiedriskās apspriešanas procesu ir plānots noslēgt līdz 2017. gada februārim. Detalizētāk par Rail Baltica projekta realizāciju Igaunijā, plānoto Tallinas stacijas ēkas un apkārtnes dizainu, kā arī citām aktivitātēm stāstīja Indreks Oravs (Indrek Orav), Rail Baltic Estonia valdes loceklis. Viņš informēja par projekta laika grafiku, kas ietver pašreiz notiekošos izpētes darbus, lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa savienojumu ar Tallinas lidostu, veidojot jaunu intermodālu Rail Baltica pasažieru terminālu lidostā. Tehniskais plānošanas process Igaunijā ir iecerēts līdz 2018. gadam, iepirkuma procedūras ir plānotas 2019. gadā, bet Rail Baltica trases būvniecības darbi – no 2019. gada līdz 2025. gadam.

Projekta realizēšana katrā valstī notiek atbilstoši kopējam Rail Baltica projekta laika grafikam, projektēšanu plānots pabeigt 2019. gadā, bet būvniecību – 2025. gadā.

Konferences noslēgumā, ilustrējot Baltijas valstu sadarbības pieredzi, uzstājās sociālantropologs Viesturs Celmiņš, kas dalījās pieredzē par Baltijas valstu kopdarbību Venēcijas arhitektūras Biennālē 2016. V. Celmiņš uzdeva retorisku jautājumu: „Kas ir Baltijas reģions?”, un savā prezentācijā deva atbildi uz šo jautājumu. Viņš dalījās pieredzē, ko ieguva, veidojot vienotu Baltijas valstu ekspozīciju, kas tika izvietota atsevišķā ēkā. Biennāles 2016. gada tēma bija „Reportāža no frontes”, kas dalībniekiem ļāva izpaust aktuālo tēmu katras valsts arhitektūras nozarē. Šis arī bija noteicošais, lai par aktualitāti izvirzītu Baltijas reģiona vienotību. „Ir jāizveido ne tikai jauns dzelzceļa tīkls, bet arī jauns sadarbības tīkls”, savas prezentācijas noslēgumā novēlēja Viesturs Celmiņš,  uzsverot, ka ir nepieciešams veidot dažādus Baltijas reģiona kopprojektus, radot jaunus sadarbības modeļus, kas stiprinātu Baltijas reģiona ģeopolitisko neatkarību.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.

Konferences runātāju prezentācijas ir pieejamas Satiksmes ministrijas mājaslapā www.sam.gov.lv un Eiropas dzelzceļa līnijas mājaslapā http://edzl.lv/lv/aktualitates/konference-2016/konference-2016