Arī Lielbritānijas uzņēmumi izrāda interesi par Rail Baltica

Nerimst starptautiskā interese par topošo Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļa projektu Rail Baltica.  Papildus Francijas, Vācijas un Ķīnas uzņēmumiem nule kā interesi par projekta gaitu, ierodoties Latvijā, izrādījuši Lielbritānijas uzņēmumi.

  1. 19. janvārī Rīgā, Satiksmes ministrijā ieradās pēdējos gados lielākā Lielbritānijas tirdzniecības misija, kurā bija plaši pārstāvēti arī britu dzelzceļa asociācijas pārstāvji, lai pārrunātu aktualitātes dzelzceļa un aviācijas nozarēs, tostarp – iepazītos ar Rail Baltica projekta gaitu, informē Satiksmes ministrija.
    Lielbritānijas kompānijas izrādījušas interesi ne tikai par projekta tehnisko pusi, bet arī par tādiem pakalpojumiem kā projekta vadība, juridiskais nodrošinājums, sniedzot ieguldījumu visās projekta fāzēs, ziņo Financenet, atsaucoties uz LETA.

Rīgā tika pārstāvēti gan lieli menedžmenta, gan piegāžu organizētāji, ražotāji, kā arī uzņēmumi, kas palīdz piesaistīt finansējumu lieliem projektiem gan no privātā, gan publiskā sektora, piemēram, pārstāvji no viena no pasaulē lielākā tērauda ražotājuzņēmuma Tata Steel Rail, projektēšanas uzņēmuma Atkins, auditoruzņēmuma Ernst&Young, inženierkompānijas Aecom, kas ir veikusi Rail Baltica projekta priekšizpēti un ir Baltijas valstu kopuzņēmuma galvenais partneris attiecībā uz finansējuma pieteikumu Eiropā, juridiskā uzņēmuma Hogan Lovells u.c.

Kā piebilda Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, tagad papildus Francijas, Vācijas un Ķīnas uzņēmumiem interesi par projektu izrāda arī briti, kas esot apsveicami. Latvijai esot interesanti, ka kļūst plašāks potenciālo partneru loks. Ņemot vērā šī projekta vērienīgumu, esot skaidrs: jo vairāk kvalitatīvu potenciālo pretendentu tiek apzināts, jo kvalitatīvāk projekti var tikt realizēti. Turklāt Lielbritānija esot svarīga gan kā valsts, kur ir spēcīga pašmāju dzelzceļa industrija, gan arī kā valsts, kurā ir pārstāvēti dažādi globāli dzelzceļa un aviācijas uzņēmumi, kuriem Lielbritānijā ir Eiropas galvenie biroji.
Lai gan Latvijā ir speciālisti un kompānijas, kas var „nosegt” atsevišķus liela mēroga projekta segmentus, taču jāņem vērā, ka pārskatāmā pagātnē Latvijā un Baltijā tik liela mēroga projekti nav notikuši.
Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tiekoties ar Lielbritānijas tirdzniecības un investīciju ministru Lordu Livingstonu, sniedza informāciju par Rail Baltica attīstības gaitu. Viņš norādīja, ka līdz šī gada 26. februārim Baltijas valstīm jāsagatavo un jāiesniedz kopīgs pieteikums līdzfinansējumam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Lai to efektīvāk īstenotu, Latvija, Lietuva un Igaunija 2014. gada 12.novembrī nodibināja kopuzņēmumu RB Rail AS. Galvenais kopuzņēmuma uzdevums ir dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
Pašlaik trīs Baltijas valstis ir vienojušās par pamattrases novietojumu, kas iekļaus Tallinu, Rīgu un Kauņu (ar atzaru līdz Viļņai). Latvijā paredzēts savienojums ar Rīgas dzelzceļa staciju, kā arī lidostu, tādā veidā piesaistot maršrutam papildu pasažieru, kā arī kravu plūsmu.

  1. Matīss uzsvēra, ka Rail Baltica projekts Baltijas valstīm ir svarīgs gan ekonomiskā pienesuma dēļ, gan arī kā savienojums ar Eiropas dzelzceļa tīklu, tādā veidā veicinot tālāku integrāciju ar pārējo Eiropu.

Tāpat puses pārrunāja aktualitātes aviācijas jomā, tostarp starptautiskās lidostas „Rīga” attīstības plānus, kā arī lidostu kapacitātes veicināšanu, kas Eiropas lidostām ir īpaši aktuāls jautājums. Lielbritānijas puse uzsvēra pozitīvu ilggadējo sadarbību starp abām valstīm un apliecināja gatavību sadarboties arī perspektīvā, tostarp daloties ar pieredzi Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē saistībā. A. Matīss atzinīgi vērtēja nozīmīgo Lielbritānijas ekspertu pieredzi Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas jomā, kas ir vērtīga Latvijas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai.

Jau informēts, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts. Tā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs. Ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi tiks savienotas metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai). 2025. gadā paredzēts atklāt Rail Baltica savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu. Kopējās Rail Baltica projekta izmaksas paredzētas 3.7 miljardi eiro, projekta izmaksas Latvijā pēc iepriekšējās izpētes paredzētas 1.3 miljardu eiro apmērā.